Biķeru iela 4, Ulbroka, Stopiņu pagasts, Ropažu novads, LV-1079
P. - Pk. 07:30 - 19:00; Sestdien - 9:00-14:00; Svētdien - brīvs
Pneimonologs (pneimonologs) ir ārsts, kurš specializējas elpošanas sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē. Vizītes laikā ārsts rūpīgi izvērtē pacienta veselības stāvokli, noskaidro esošos simptomus (piemēram, hronisks klepus, elpas trūkums, sāpes krūtīs, sēkšana), izklausa plaušas un vajadzības gadījumā nosūta uz papildu izmeklējumiem – rentgenu, spirometriju, asins analīzēm vai datortomogrāfiju. Mērķis ir savlaicīgi diagnosticēt slimības un nodrošināt optimālu elpošanas funkciju, tādējādi uzlabojot pacienta dzīves kvalitāti.
Sūdzību un veselības vēstures analīze. Konsultācijas laikā pneimonologs uzklausa pacienta sūdzības, pārrunā slimības gaitu un dzīvesveida paradumus, kas var ietekmēt elpošanas sistēmu (piemēram, smēķēšana, darbs putekļainā vidē u.c.).
Fizikāla apskate un plaušu auskultācija. Ārsts veic vispārēju pacienta apskati un ar stetoskopa palīdzību izklausa plaušas, lai novērtētu elpošanas skaņas.
Diagnostikas plāns. Ja nepieciešams, pneimonologs sastāda individuālu izmeklējumu plānu (rentgens, spirometrija, CT izmeklējumi, asins vai mikrobioloģiskās analīzes) precīzai diagnozes noteikšanai.
Ārstēšanas un dzīvesveida ieteikumi. Pamatojoties uz diagnozi, ārsts iesaka piemērotāko terapiju (medikamentoza ārstēšana, inhalatori, antibiotikas u.c.), sniedz padomus par veselīgu dzīvesveidu un elpošanas vingrinājumiem.
Hronisku slimību novērošana. Pneimonologs uzrauga hronisku elpceļu slimību gaitu, piemēram, astmu vai hronisku obstruktīvo plaušu slimību (HOPS), un pielāgo terapiju atbilstoši pacienta stāvoklim.
Pakalpojums ir piemērots, ja Jums ir viens vai vairāki no šiem simptomiem vai situācijām:
Elpas trūkums vai aizdusa. Regulāra vai progresējoša elpošanas grūtība var liecināt par astmu, HOPS, sirds mazspēju vai citām elpošanas sistēmas slimībām.
Ilgstošs vai atkārtots klepus. Klepus, kas turpinās vairākas nedēļas vai atkārtojas, var norādīt uz bronhītu, pneimoniju, tuberkulozi vai audzējiem.
Sāpes krūtīs, sēkšana, izdalījumi. Diskomforts elpojot, krēpu parādīšanās vai sēcošs troksnis plaušās ir iemesls konsultācijai.
Aizdomas par elpceļu slimību. Ja ģimenes ārsts vai cits speciālists ir ieteicis pulmonologa izvērtējumu, piemēram, pneimonijas, bronhīta, astmas, HOPS, intersticiālu plaušu slimību vai infekciju gadījumos.
Hronisku plaušu slimību kontrole. Plaušu funkciju uzraudzība un terapijas pielāgošana pacientiem ar diagnosticētām elpošanas sistēmas slimībām.
Ja Jums ir elpas trūkums, ilgstošs klepus (vairāk par 3 nedēļām), sāpes krūtīs vai citi elpošanas simptomi, ieteicams vērsties pie pneimonologa. Konsultācija nepieciešama arī hronisku plaušu slimību kontrolei vai, ja ģimenes ārsts iesaka speciālista vērtējumu.
Vizītes laikā ārsts uzklausa sūdzības, izvērtē slimības vēsturi, veic plaušu auskultāciju, var nozīmēt papildu izmeklējumus un izstrādāt ārstēšanas plānu. Nepieciešamības gadījumā tiek noteikti papildu testi, piemēram, rentgens, spirometrija vai asins analīzes.
Parasti nosūtījums nav obligāts, taču to var pieprasīt privātās apdrošināšanas kompānijas vai tas var palīdzēt saprotamāk formulēt sūdzības un jau veikto izmeklējumu rezultātus.
Atkarībā no simptomiem pneimonologs var nozīmēt krūškurvja rentgenu, spirometriju (plaušu tilpuma un plūsmas mērījumu), datortomogrāfiju, bronhoskopiju, asins un krēpu analīzes vai alerģijas testus.
Iepriekš sagatavojiet visu informāciju par lietotajām zālēm un esošajām diagnozēm, kā arī paņemiet līdzi jaunākos izmeklējumu rezultātus (rentgena apraksti, analīzes). Nav nepieciešama īpaša sagatavošanās, taču ieteicams atturēties no smēķēšanas vismaz dažas stundas pirms spirometrijas.
Jā, ārsts izvērtē smēķēšanas radītās izmaiņas plaušās un ieteic optimālāko terapiju. Pneimonologs var palīdzēt arī veikt plaušu vēža skrīningu un sniegt padomus par smēķēšanas atmešanu.
