

Neirologs specializējas pieaugušo un bērnu nervu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē. Nervu sistēma ietver centrālo nervu sistēmu (smadzenes un muguras smadzenes), perifēros nervus, nervu saknītes un veģetatīvo nervu sistēmu. Konsultācijas laikā ārsts uzklausa pacienta sūdzības, slimības vēsturi un veic neiroloģisko izmeklēšanu – novērtē refleksus, kustības, koordināciju, jušanu un kognitīvās funkcijas. Ja nepieciešams, ārsts nozīmē papildus izmeklējumus (MRI, CT, EEG, EMG, asins analīzes u.c.), sniedz medikamentozās terapijas ieteikumus, nosūta uz rehabilitāciju un sniedz dzīvesveida rekomendācijas. Mērķis – savlaicīgi diagnosticēt, ārstēt un novērst nervu sistēmas slimības, uzlabojot pacienta veselību, funkcionalitāti un dzīves kvalitāti.
Pacienti ar aizdomām par nervu sistēmas slimībām – tirpšanu, nejutīgumu, vājumu ekstremitātēs, sāpēm, kustību traucējumiem, atmiņas zudumu vai runas grūtībām.
Pēc galvas traumas, insultu vai citu neiroloģisku notikumu radītiem simptomiem.
Hronisku galvassāpju, epilepsijas, mugurkaula un nervu saknīšu radītu sāpju gadījumā.
Dzīvesveida ieteikumu un profilaktiskās pārbaudes vajadzībām, ja ir palielināts neiroloģisku slimību risks.
Pirms vizītes: pacients sagatavo informāciju par simptomiem, slimību vēsturi un lietotajiem medikamentiem. Ja ir veikti izmeklējumi, tie jāņem līdzi.
Konsultācijas laikā: neirologs iztaujā pacientu, izmeklē refleksus, kustības, koordināciju, jušanu, kognitīvās funkcijas un plāno nepieciešamos izmeklējumus. Ja diagnoze ir skaidra, tiek izstrādāts ārstēšanas plāns ar medikamentiem, fizikālo terapiju vai citiem pasākumiem.
Pēc vizītes: ārsts uzrauga pacienta stāvokli, pielāgo terapiju un sniedz rekomendācijas par rehabilitāciju, dzīvesveidu un profilaktiskiem pasākumiem.
Pie neirologa ieteicams vērsties, ja parādās pastāvīgas galvassāpes, reibonis, tirpšana, vājums ekstremitātēs, koordinācijas traucējumi, atmiņas problēmas, runas grūtības vai citas nervu sistēmas simptomātikas pazīmes. Tāpat konsultācija ir ieteicama pēc traumām, insultu vai epilepsijas lēkmju gadījumā.
Ārsts uzklausa pacienta sūdzības un slimības vēsturi, novērtē refleksus, kustības, koordināciju, jušanu un kognitīvās funkcijas, kā arī var nozīmēt papildu izmeklējumus (MRI, CT, EEG, EMG u.c.), lai precizētu diagnozi un izstrādātu ārstēšanas plānu.
Pati konsultācija nav sāpīga – tā ietver sarunu un fizisku izmeklēšanu. Ja tiek veikti instrumentālie izmeklējumi (piemēram, EMG), ārsts iepriekš izskaidro procedūras gaitu, un diskomforts ir minimāls. Rezultāti palīdz precīzi noteikt nervu un muskuļu darbību.
Regulāras profilaktiskas vizītes nav nepieciešamas, ja nav sūdzību. Pie neirologa jāgriežas, ja parādās minētie simptomi, vai ārsts to iesaka saistībā ar esošu diagnozi. Hronisku slimību gadījumā ārsts nosaka novērošanas un terapijas plānu.
Sagatavojiet informāciju par simptomiem un to ilgumu, lietoto medikamentu sarakstu un iepriekšējo izmeklējumu rezultātus. Ja nepieciešami papildu izmeklējumi, ārsts tos nozīmēs vizītes laikā.