Neirogrāfijas (NG) un Elektromiogrāfijas (EMG) pakalpojumi

Kas ir neirogrāfija?

Neirogrāfija ir diagnostikas metode, ar kuras palīdzību tiek novērtēta roku, kāju un sejas nervu darbība. Izmeklējums parāda, vai nervs ir vesels, nosakot, cik ātri un efektīvi elektriskais impulss pārvietojas pa nervu.

Tas palīdz diagnosticēt:

• karpālā kanāla sindromu (plaukstas nerva bojājums),
• elkoņa nerva bojājumu,
• “krītošās pēdas” izcelsmi
• kāju nervgalu bojājumu, jeb polineiropātiju (piemēram, cukura diabēta gadījumā),
• dažādu nervu bojājumus pēc traumām,
• vairāku citu (bet ne visu) roku un kāju nervu bojājumus.

Kā notiek neirogrāfija?

Izmeklējuma laikā uz ādas virs nerva tiek pielikti mazi virsmas elektrodi. Ārsts nervus pārbauda ar ļoti īsiem elektriskiem impulsiem, pierakstot impulsa izplatīšanas līknes datorā. Pacients jūt mazus strāvas dzēlienus, tirpšanu un nelielu patvaļīgu muskuļa raustīšanos. Tie ilgst mazāk par sekundi. Šīs sajūtas var šķist neparastas, bet nav bīstamas un parasti nav sāpīgas.

Neirogrāfija ļauj noskaidrot:

• vai nervs strādā normāli,
• vai impulsa vadīšana ir lēnāka,
• vai kādā nerva daļā ir bojājums vai nospiedums,
• kāds ir bojājuma tips.

Kas ir adatu EMG?

Adatu elektromiogrāfija (EMG) ir izmeklējums, kas novērtē muskuļu un ar tiem saistīto nervu darbību. Tā ļauj noteikt:

• vai muskuļi saņem pietiekamus signālus no nerviem,
• vai muskuļu šķiedrās ir bojājums (miopātija),
• vai simptomi rodas nerva, muskuļa vai muguras smadzeņu problēmas dēļ.

Kā notiek adatu EMG?

Izmeklējuma laikā ārsts muskulī ievieto ļoti tievu, sterilu, vienreizēju adatas. Adata ļauj izmērīt muskuļa elektrisko aktivitāti miera stāvoklī un pie sasprindzinājuma. Viena izmeklējuma laikā bieži vien ir nepieciešams izmeklēt vairākus dažādus muskuļus vienu aiz otra.

Parasti ārsts lūdz sasprindzināt noteiktu muskuli vai veikt nelielas kustības, lai novērtētu muskuļa darbību. Izmeklējums ir drošs un nekaitīgs, un adatas nenodara paliekošu bojājumu muskuļiem.

Kad šie izmeklējumi ir nepieciešami?

Neirogrāfiju un EMG parasti nozīmē, ja pacientam ir kāds no šiem simptomiem:

• tirpšana vai nejutīgums rokās vai kājās,
• roku vai kāju vājums,
• dedzināšana, sūrstēšana vai “skudriņu” sajūta ekstremitātēs,
• nakts tirpšanas epizodes,
• muskuļu sāpes, kas nav skaidras izcelsmes,
• atkārtota roku vai kāju salšana vai jutības zudums,
• sāpes, kas izriet no muguras un izstarojas rokā vai kājā,
• aizdomas par nerva nospiedumu (piemēram, karpālais kanāls).

Izmeklējumi palīdz ārstam noskaidrot, vai problēma ir nervā, muskulī vai muguras smadzeņu šūnās vai nervu saknītēs. Tas ļauj izvēlēties atbilstošāko ārstēšanu – fizioterapiju, zāles, injekcijas vai reizēm operāciju.

Kad neirogrāfija vai EMG nav nepieciešama?

Izmeklējums nav nepieciešams, ja:

• simptomi ir pārejoši un nav saistīti ar nervu bojājuma pazīmēm,
• problēma ir skaidri muskuļu pārslodzē vai locītavu problēmās (piemēram, tendinīts, artrīts),
• tiek veikta tikai vispārīga veselības pārbaude bez konkrētām sūdzībām,
• neirologs pēc apskates uzskata, ka diagnoze jau ir skaidra un izmeklējums nenesīs papildu informāciju.

Pareizā lēmuma pieņemšanai vienmēr vadās pēc ārsta nosūtījuma un simptomiem.

Kā sagatavoties izmeklējumam?

Lai izmeklējums noritētu ātri, ērti un precīzi, ievērojiet šos sagatavošanās ieteikumus:

1. Neuzklājiet krēmus vai eļļas

Pirms izmeklējuma – īpaši uz rokām un kājām – neuzklājiet mitrinošus krēmus, ziedes vai eļļas vismaz 24 stundas. Tie var traucēt elektrodam pieturēties pie ādas un samazināt mērījumu precizitāti.

2. Valkājiet ērtu, brīvu apģērbu

Tas atvieglos piekļuvi pārbaudāmajām zonām. Ja nepieciešams pārbaudīt kājas, vēlams valkāt bikses, kuras var viegli pacelt virs ceļgala. Rokām – īsi vai viegli uzrullējami piedurkņu krekli.

3. Lietojiet savus medikamentus kā parasti

Ja vien ārsts nav teicis citādi, turpiniet lietot visas savas zāles. Izņēmums ir miastēnijas medikamenti, neiromidīns un kalimīns, tie jāpārtrauc lietot 24 stundas pirms izmeklējuma, ja ir nepieciešams noteikt miastēnisko reakciju. Tomēr, ja Jūs lietojat asinis šķidrinošus līdzekļus (piem., varfarīns, apiksabāns, rivaroksabāns), noteikti informējiet par to ārstu pirms adatu EMG.

4. Informējiet par veselības stāvokļiem

Paziņojiet ārstam, ja Jums ir:

• elektrokardiostimulators,
• asinsreces traucējumi,
• infekcijas slimības,
• grūtniecība.

Šie faktori parasti netraucē veikt izmeklējumu, bet ārstam ir svarīgi par tiem zināt.

5. Nāciet paēduši un atpūtušies

Izmeklējums nenosaka badošanos un neaizņem daudz enerģijas, taču labāks pašsajūtas stāvoklis atvieglo gan procesu, gan rezultātu interpretāciju.

Vai ir kādas blakusparādības?

Blakusparādības ir retas un vieglas:

• pēc adatu EMG var būt neliels jutīgums vai sāpīgums pārbaudītajā muskulī 1–2 dienas,
• var būt sīks zilums adatas ievades vietā,
• infekciju risks ir ļoti zems, jo tiek izmantotas sterilas vienreizējās adatas.

Neirogrāfija parasti neizraisa nekādus pēcprocedūras simptomus.

Kad saņemšu rezultātus?

Rezultāti parasti tiek sagatavoti tajā pašā dienā vai tuvāko dienu laikā. Tos apkopo un izsniedz Jums. Rezultāti palīdz izvēlēties turpmāko ārstēšanas taktiku.

Kāpēc ir vērts veikt izmeklējumu, ja Jums ir nosūtījums?

Ja ārsts Jums ir ieteicis neirogrāfiju vai EMG, tas nozīmē, ka viņam ir pamats domāt, ka simptomi var būt saistīti ar nervu vai muskuļu darbības traucējumiem. Šis izmeklējums:

• palīdz precizēt diagnozi,
• novērš nepareizas ārstēšanas risku,
• var atklāt problēmu agrīni, pirms tā kļūst smagāka,
• ļauj sekot slimības gaitai un izvērtēt ārstēšanas efektu,
• palīdz ārstam pieņemt lēmumu par operāciju vai citām procedūrām.

Savlaicīga diagnostika parasti nozīmē ātrāku un efektīvāku atveseļošanos.

Kas vēl ir jāņem vērā?

Izmeklējumu neveic pacientiem, kas nav līdzestīgi, nesaprot ārsta uzdevumus un nevar noturēt izmeklējamo ķermeņa daļu noteiktā stāvoklī, piemēram, demences vai elektriskas strāvas/adatu fobijas dēļ.

Lai veiktu izmeklējumu ir nepieciešams nosūtījums vai ārsta rekomendācija/slēdziens, kur ir skaidri norādīts, kuras diagnozes dēļ (piemēram, karpāla kanāla sindroms, polineiropātija u.c.) un kādi nervi vai muskuļi (piemēram L4-5 radikulopātija, sejas muskuļu miopātija) jāizmeklē.

Vienā reizē izmeklē maksimāli 4 jostas/kakla saknītes.