Kā ikdienas pašsajūta un paradumi ietekmē asinsspiedienu? Jauni atklājumi pacientiem ar hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu.
Hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens ir viens no izplatītākajiem veselības riskiem, kas prasa pastāvīgu kontroli un rūpīgu dzīvesveida izvēli. Nesen Zviedrijā veikts inovatīvs pētījums sniedz jaunas atziņas par to, kā ikdienas pašsajūta, ieradumi un medikamentu lietošana ietekmē asinsspiediena svārstības pacientiem ar hipertensiju.
Pētījuma norise
Tajā piedalījās 454 pacienti ar paaugstinātu asinsspiedienu, kuri astoņu nedēļu garumā katru vakaru reģistrēja savus asinsspiediena rādījumus speciālā interneta platformā. Papildus tam dalībnieki sniedza informāciju par savu pašsajūtu, stresa līmeni, dzīvesveidu, simptomiem, piemēram, galvassāpēm un nemieru, kā arī par medikamentu lietošanu.
Galvenie secinājumi
- Stresa un pašsajūtas ietekme: Dienās, kad pacienti jūtas mierīgi un labi, asinsspiediens vidēji ir zemāks — sistoliskais asinsspiediens samazinās aptuveni par 1 mmHg, diastoliskais — par 0,4–0,6 mmHg. Tas liecina, ka ikdienas stresa mazināšana ir nozīmīgs faktors asinsspiediena kontrolē.
- Medikamentu nozīme: Regulāra un pareiza asinsspiediena zāļu lietošana vidēji samazināja asinsspiedienu vairāk nekā par 5 mmHg, apliecinot medikamentu būtisko lomu hipertensijas ārstēšanā.
- Simptomi un asinsspiediens: Nemiers un galvassāpes tika saistīti ar nelielu asinsspiediena paaugstināšanos, kas norāda uz nepieciešamību pievērst uzmanību simptomu kontrolei un vispārējai labsajūtai.
- Fiziskā aktivitāte: Pētījums atklāja, ka fiziskā aktivitāte īpaši samazina asinsspiedienu vīriešiem, savukārt sievietēm šī saistība nebija tik izteikta, tomēr arī sievietēm ieteicams uzturēt aktīvu dzīvesveidu, jo tas veicina vispārēju veselību.
Salīdzinājums ar citiem pētījumiem
Pētnieku iegūtie rezultāti atbilda iepriekšēja pilotpētījuma secinājumiem, kuros tika atrastas līdzīgas saistības starp zemāku asinsspiedienu un medikamentu lietošanu, labāku pašsajūtu, zemāku stresu un augstāku fizisko aktivitāti. Tomēr, pateicoties gandrīz desmitkārt lielākam pacientu skaitam, šajā pētījumā tika atklātas arī saistības starp galvassāpēm, nemieru un asinsspiediena līmeņiem, kas iepriekšējā pētījumā nebija fiksētas.
Līdzīgi ka citos pētījumos tika secināts , ka vislielāko ietekmi uz asinsspiedienu atstāj medikamentu lietošanas regularitāte. Iegūtie rezultāti apstiprina pieņēmumu, ka pacientiem ar hipertensiju iespēja tieši saistīt asinsspiediena rādījumus ar viņu pašsajūtu, dzīvesveidu un medikamentu lietošanu var veicināt ārstēšanās atbilstību un motivāciju.
Primārās aprūpes jomā hipertensijas vadībā Zviedrijā joprojām ir potenciāls uzlabojumiem, ņemot vērā arī citus sirds un asinsvadu slimību riska faktorus.
Dzīves kvalitāte un stresa ietekme
Psihosociālais stress tiek atzīts par nozīmīgu riska faktoru hipertensijai un sirds slimībām. Akūts stress paaugstina asinsspiedienu īstermiņā, bet ilgstošs stress var radīt pastāvīgas asinsspiediena paaugstināšanās sekas. Mūsu pētījumā sistoliskais asinsspiediens bija par 4,2 mmHg augstāks dienās, kad pacienti ziņoja par paaugstinātu stresu — šāds efekts bija līdzīgs gan vīriešiem, gan sievietēm.
Lai gan netika precizēts stresa veids, zināms, ka darba stress īpaši ietekmē vīriešus, un aptuveni puse pētījuma dalībnieku bija nodarbināti, tāpēc varēja būt arī citi psiholoģiskie stresa avoti. Nemiers, kas bieži vien ir stresa izpausme, mūsu pētījumā saistījās ar sistoliskā asinsspiediena palielinājumu par 3,4 mmHg.
Pozitīvs noskaņojums un laba pašsajūta bija apgriezti saistīta ar asinsspiediena līmeni — augstāka labklājība saistījās ar aptuveni 4,2 mmHg zemāku sistolisko asinsspiedienu. Šie rezultāti saskan ar citiem pētījumiem, kas norāda uz pozitīvu saistību starp labu pašsajūtu un zemāku asinsspiedienu gan pacientiem ar sirds slimībām, gan veseliem cilvēkiem.
Ko tas nozīmē pacientiem ar hipertensiju?
Šis pētījums uzsver ikdienas stresa mazināšanas, labas pašsajūtas uzturēšanas un regulāras medikamentu lietošanas nozīmi asinsspiediena efektīvā kontrolē. Turklāt regulāra fiziskā aktivitāte ir īpaši nozīmīga vīriešiem, tomēr arī sievietēm tā sniedz daudz veselības ieguvumu.
Avots : Andersson, U., Nilsson, P. M., Kjellgren, K., Ekholm, M., & Midlöv, P. (2024). Associations between daily home blood pressure measurements and self-reports of lifestyle and symptoms in primary care: the PERHIT study. Scandinavian journal of primary health care, 42(3), 415–423. https://doi.org/10.1080/02813432.2024.2332745