Muguras sāpes ir viena no visbiežākajām veselības problēmām pasaulē. Tās var būt īslaicīgas un pāriet pašas no sevis, bet reizēm – saistītas ar nopietnām mugurkaula slimībām. Viena no šādām slimībām ir ankilozējošais spondilīts, kas izraisa mugurkaula stīvumu un deformāciju – kifozi. Šī slimība ne tikai rada sāpes, bet arī ievērojami ierobežo dzīves kvalitāti.
Šajā rakstā skaidrojam, kas ir kifoze, kā tā ietekmē pacientus un kā mūsdienu medicīna, tostarp ķirurģija, palīdz atgūt kustību brīvību. Raksts balstīts uz jaunāko starptautisko pētījumu rezultātiem (Chi et al., 2025).
Kas ir mugurkaula kifoze un kāpēc tā rodas?
Mugurkauls parasti veido dabisku izliekumu, kas nodrošina līdzsvaru un kustību elastību. Taču slimību vai traumu dēļ šis izliekums var kļūt pārmērīgs – veidojas kifoze, jeb izteikta mugurkaula izliekšanās uz priekšu. Viens no galvenajiem iemesliem ir ankilozējošais spondilīts (AS) – hroniska iekaisuma slimība, kas ar laiku padara mugurkaulu stīvu. Ja slimība netiek savlaicīgi ārstēta, līdz pat 30% pacientu attīstās smaga mugurkaula deformācija.
Simptomi, kas liecina par mugurkaula deformāciju
Galvenie simptomi
- pastāvīgas muguras sāpes, kas neizzūd atpūtā,
- ierobežota kustīguma sajūta, stīvums,
- grūtības skatīties uz priekšu – galva un pleci pastāvīgi ir noliekti,
- nogurums un nespēja veikt ikdienas aktivitātes,
- pašapziņas kritums deformētās stājas dēļ.
Kā tas ietekmē pacienta dzīves kvalitāti?
Pacienti bieži apraksta, ka viņiem ir grūti pastaigāties lielākus attālumus, braukt ar auto vai pat apsēsties pie galda. Turklāt, nespējot skatīties taisni uz priekšu, var būt grūtības komunicēt vai pat droši pārvietoties pa ielu.
Ārstēšanas iespējas
Konservatīvā ārstēšana
Vieglākos gadījumos izmanto:
- medikamentus iekaisuma mazināšanai,
- fizioterapiju un vingrošanu,
- rehabilitācijas programmas, kas palīdz saglabāt kustīgumu.
Ķirurģiskā ārstēšana
Smagos gadījumos nepieciešama operācija. Viena no efektīvākajām metodēm ir pedikula rezekcijas osteotomija (PSO) – ķirurģiska procedūra, kurā mugurkaula deformētais posms tiek pārvietots un izlīdzināts, atjaunojot stāju. Šī metode ļauj:
- atjaunot līdzsvaru un stāju,
- mazināt sāpes,
- uzlabot dzīves kvalitāti.
Kā ārsti nosaka, cik lielu korekciju veikt?
Pirms operācijas ārsti veic precīzus aprēķinus, lai noteiktu, cik lielā leņķī mugurkauls jāizlabo. Tas ir ļoti svarīgi, jo pārāk maza korekcija var neatrisināt problēmu, bet pārāk liela – radīt jaunus sarežģījumus.
Zinātniskais pētījums
Starptautiskā pētījumā tika salīdzinātas trīs metodes:
- Spinofemorālā metode (SFA) – precīza un praktiski noderīga,
- Integrētā līdzsvara metode (FBI) – uzticama un balstīta uz ķermeņa kopējo stāju,
- Hilus pulmonis metode (HP) – bieži pārvērtē nepieciešamo korekciju un rada risku pārliekai izlabošanai.
Secinājums: drošākās un uzticamākās metodes ir SFA un FBI, kuras ārsti arvien biežāk izmanto operāciju plānošanā.
Pacientu ieguvumi pēc operācijas
Klīniskie rezultāti
Pētījuma dati rāda, ka pēc operācijas pacientiem:
- sāpes būtiski mazinājās,
- uzlabojās dzīves kvalitāte,
- vairums varēja atkal skatīties taisni uz priekšu,
- pašapziņa un sociālā dzīve atgriezās normālā ritmā.
Komplikācijas
Tāpat kā jebkurā ķirurģijā, arī mugurkaula operācijās ir iespējami sarežģījumi, piemēram, nervu kairinājums, brūču infekcijas vai implantu problēmas. Tomēr lielākā daļa šo komplikāciju tiek veiksmīgi atrisinātas, un ieguvums pacientam ievērojami pārsniedz riskus.
Ko tas nozīmē pacientiem?
Ja Jums vai Jūsu tuviniekam diagnosticēts ankilozējošais spondilīts ar mugurkaula deformāciju, ir svarīgi zināt:
- agrīna diagnostika un regulāra novērošana palīdz saglabāt veselību,
- smagos gadījumos mūsdienu ķirurģija spēj ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti,
- individuāli pielāgots ārstēšanas plāns nodrošina vislabākos rezultātus.
Zinātniskais pamats
Šis raksts tapis, balstoties uz starptautisku zinātnisko pētījumu, kurā analizētas trīs dažādas metodes mugurkaula deformāciju korekcijai ankilozējošā spondilīta pacientiem:
Chi, C., Zhang, J., Tang, J., Zhou, J., & Li, M. (2025). Calculation of the correction angle required for spinal osteotomy in ankylosing spondylitis patients with thoracolumbar kyphosis: Validation of three predictive methods. World Neurosurgery. https://doi.org/10.1016/j.wneu.2025.124488
Ja muguras sāpes ilgst vairāk nekā 2–3 nedēļas, pastiprinās naktīs vai pavada stīvums un nogurums, nepieciešams neiroķirurga vai traumatologa izvērtējums. Šādos gadījumos iespējamas mugurkaula deformācijas, piemēram, kifoze vai disku trūce, kas agrīni diagnosticējot ir labāk ārstējamas.
Pirmreizējā izvērtēšana parasti ietver ultrasonogrāfiju (USG) un radioloģiskus izmeklējumus (piemēram, rentgenu vai magnētisko rezonansi). Papildu var būt nepieciešamas laboratoriskās analīzes, lai novērtētu iekaisuma rādītājus un izslēgtu sistēmiskas slimības, piemēram, ankilozējošo spondilītu.
Ārstēšana ir atkarīga no deformācijas smaguma. Vieglos gadījumos palīdz fizioterapija un pretiekaisuma medikamenti. Smagākos gadījumos nepieciešama ķirurģiska korekcija, ko veic pieredzējuši neiroķirurgi. Mūsdienīgas metodes, kā pedikula rezekcijas osteotomija, ļauj būtiski uzlabot stāju, kustīgumu un dzīves kvalitāti.
Agrīnā stadijā kifozi iespējams stabilizēt ar fizioterapiju, vingrojumiem un iekaisuma kontroles terapiju. Regulāri profilaktiski USG izmeklējumi un konsultācijas pie traumatologa-ortopēda palīdz savlaicīgi pamanīt strukturālas izmaiņas un izvairīties no progresējošas deformācijas.
Ja muguras sāpes kļūst par pastāvīgu problēmu, vispirms ieteicams pierakstīties uz neiroķirurga konsultāciju vai traumatologa-ortopēda konsultāciju. Speciālists palīdzēs noteikt precīzu cēloni, nozīmēs izmeklējumus un izveidos individuālu ārstēšanas plānu.
