Kuņģa vēzis ir piektā izplatītākā onkoloģiskā slimība pasaulē un ceturtajā vietā pēc mirstības. Latvijā saslimstība joprojām ir salīdzinoši augsta, un bieži diagnoze tiek noteikta vēlīnās stadijās. Kā ārsts gastroenterologs vēlos uzsvērt: savlaicīga diagnostika un profilakse ir galvenie faktori, kas glābj dzīvību.
Agrīnie un vēlīnie simptomi
Kāpēc diagnoze tiek kavēta?
Agrīnā stadijā kuņģa vēzis ir asimptomātisks. Pirmās pazīmes parādās tikai slimībai progresējot:
- neskaidras sāpes vai diskomforts pakrūtē,
- svara zudums un apetītes trūkums,
- ātra sāta sajūta,
- slikta dūša un vemšana.
Vēlīnās stadijās:
- asiņošana (melnas fēces, vemšana ar asinīm),
- anēmija no hroniska asiņošanas,
- limfmezglu palielināšanās (Virhova mezgls, Sister Mary Joseph mezgls),
- ascīts un aknu metastāzes.
Pacientam simptomi bieži parādās vēlīni – tādēļ nepieciešama aktīva skrīninga un riska grupu uzraudzība.
Kuņģa vēža riska faktori
- Helicobacter pylori infekcija (PVO atzīts 1. grupas kancerogēns),
- uzturs ar sāļiem un kūpinātiem produktiem,
- smēķēšana un alkohola lietošana,
- ģimenes anamnēze,
- perniciozā anēmija,
- hronisks gastrīts ar atrofiju un zarnu tipa metaplāziju.
Skrīnings pasaulē un Latvijā
- Japānā un Korejā skrīnings ir plaši ieviests – endoskopija visiem >50 gadu vecumā, kas samazinājusi mirstību par 67%.
- ASV un Eiropā masveida skrīnings netiek veikts, bet riska grupām tiek ieteikta regulāra endoskopija.
- Latvijā līdz šim nav valsts programmas kuņģa vēža skrīningam, tomēr pacientiem ar riska faktoriem jāveic gastroskopija profilaktiski.
Diagnostika
Endoskopija ar biopsiju – “zelta standarts”
- viena biopsija – 70% precizitāte,
- 7 biopsijas – 99% precizitāte.
Jaunākās metodes
- Narrow band imaging (NBI) un hromoeendoskopija – uzlabo agrīna vēža atpazīšanu,
- endosonogrāfija – audzēja invāzijas dziļuma un limfmezglu izvērtēšanai,
- CT un PET-CT – stadijas noteikšanai, metastāžu diagnostikai,
- audzēja marķieri (CEA, CA19-9) – lietderīgi recidīva uzraudzībai, nevis agrīnai diagnostikai.
Kuņģa vēža agrīna un vēlīna stadija
| Kritērijs | Kuņģa vēža agrīna stadija | Kuņģa vēža vēlīna stadija |
|---|---|---|
| Simptomi | Parasti nav simptomu vai tie ir nespecifiski: neliels diskomforts pakrūtē, viegla slikta dūša, ātra sāta sajūta | Izteikti simptomi: stipras sāpes, progresējošs svara zudums, apetītes trūkums, vemšana ar asinīm, melnas fēces, anēmija, metastāžu pazīmes (ascīts, palielināti limfmezgli) |
| Atklāšanas iespējas | Bieži atklāj profilaktiskas gastroskopijas laikā vai nejauši citu izmeklējumu gaitā | Bieži diagnosticē tikai tad, kad parādās izteikti simptomi un slimība ir progresējusi |
| Diagnostika | Endoskopija ar biopsiju; hromoeendoskopija un NBI uzlabo agrīna vēža atpazīšanu | Endoskopija kopā ar CT, PET-CT un endosonogrāfiju slimības stadijas noteikšanai; audzēju marķieri recidīva uzraudzībai |
| Ārstēšanas iespējas | Endoskopiskas metodes (ESD, EMR), ķirurģiska ārstēšana ar labiem iznākumiem | Radikāla ķirurģija bieži nav iespējama; nepieciešama ķīmijterapija, mērķterapija, imūnterapija vai paliatīva aprūpe |
| Prognoze | Labvēlīga – >90% piecu gadu izdzīvotība, ja audzējs diagnosticēts savlaicīgi | Nelabvēlīga – <30% piecu gadu izdzīvotība, īpaši metastātiskās stadijās |
| Profilakse | H. pylori eradikācija, regulāra gastroskopija riska grupām, sabalansēts uzturs | Vēlīnās stadijās profilakse vairs nav efektīva – uzsvars uz simptomu kontroli un dzīves kvalitātes uzlabošanu |
Ārstēšana
Agrīns kuņģa vēzis
- endoskopiska submukozas dissekcija (ESD) vai mukozas rezekcija (EMR), ja audzējs ir agrīns un bez limfmezglu metastāzēm.
Lokalizēts vēzis
- ķirurģija ir galvenā metode – totāla vai subtotāla gastrektomija ar limfmezglu dissekciju,
- D2 dissekcija uzskatāma par optimālu specializētos centros.
Lokāli progresējis vēzis
- ķīmijterapija pirms un pēc operācijas (neoadjuvanta un adjuvanta) – būtiski uzlabo izdzīvošanu (MAGIC un FLOT pētījumi).
Metastātisks vēzis
- paliatīva ķīmijterapija (platīna + fluoropirimidīni),
- mērķterapija HER2 pozitīviem audzējiem (trastuzumabs),
- imūnterapija (PD-1 inhibitori) – pacientiem ar MSI-high vai MMR deficītu.
Profilakse
- H. pylori eradikācija visiem inficētajiem,
- sabalansēts uzturs – vairāk dārzeņu un augļu, mazāk sālītu un kūpinātu produktu,
- regulāra endoskopija riska grupām,
- iespējama NSAID (aspirīna) aizsargloma pret vēzi, bet tikai individuāli izvērtējot riskus.
Latvijas situācija un ārsta viedoklis
Latvijā kuņģa vēzis joprojām ir bieži sastopams un bieži diagnosticēts vēlīnās stadijās. Iespējamie risinājumi:
- nacionāla H. pylori skrīninga programma,
- profilaktiska gastroskopija cilvēkiem ar riska faktoriem,
- sabiedrības izglītošana par uzturu un simptomiem, kas prasa agrīnu ārsta vizīti.
Kā ārsts es uzskatu, ka Latvijā jāsper nākamais solis – veidot mērķētu kuņģa vēža profilakses un agrīnas diagnostikas programmu, lai mazinātu mirstību.
Zinātniskais pamats
Šis raksts balstīts uz pārskata rakstu:
Ramachandran, R., Grantham, T., Parvataneni, S., Budh, D., Gollapalli, S., Reddy, M., & Gaduputi, V. (2024). Gastric Cancer: Clinical Features, Screening, Diagnosis, Treatment, and Prevention. Journal of Community Hospital Internal Medicine Perspectives, 14(2), 49–57. https://doi.org/10.55729/2000-9666.1304
Ja jūtat biežu diskomfortu vēderā, vēdera pūšanos, grēmas, slikta dūša vai sāpes pēc ēšanas, ieteicama gastroenterologa konsultācija. Agrīna vēršanās pie speciālista palīdz savlaicīgi atklāt slimības, tai skaitā kuņģa vēzi, čūlas vai Helicobacter pylori infekciju.
Kuņģa un gremošanas sistēmas izvērtēšanai visbiežāk tiek veikta vēdera dobuma ultrasonogrāfija (USG) un asins analīzes – tostarp H. pylori tests, anēmijas marķieri un aknu rādītāji. Šie izmeklējumi sniedz precīzu informāciju par orgānu stāvokli un palīdz noteikt tālāko ārstēšanas plānu.
Tieši kuņģa vēzi USG ne vienmēr spēj noteikt, taču tas palīdz pamanīt netiešas izmaiņas un novērtēt aknu vai limfmezglu stāvokli. Precīzākai diagnostikai nepieciešama endoskopija (gastroskopija), kuru pēc vajadzības nozīmē gastroenterologs. Pirmreizējai izvērtēšanai tomēr ir vērtīgi veikt USG izmeklējumu.
Visbiežāk tiek veikta asins analīze vai elptests uz H. pylori, kā arī vispārējās laboratoriskās analīzes – pilna asinsaina, aknu, nieru un iekaisuma rādītāji. Šie testi palīdz noteikt infekciju vai iekaisuma procesus organismā.
Profilakse balstās uz H. pylori izskaušanu, sabalansētu uzturu un regulāru gastroenterologa apmeklējumu, īpaši ja ģimenē ir bijuši kuņģa slimību gadījumi. Agrīna diagnostika ar USG un laboratoriskajiem izmeklējumiem ļauj atklāt izmaiņas vēl pirms simptomu parādīšanās.
