Ievads
Endometrioze ir hroniska slimība, kas skar 6–10% sieviešu reproduktīvajā vecumā. Tā izraisa stipras sāpes, dažkārt arī neauglību, un būtiski ietekmē ikdienas dzīvi. Daudzas sievietes jūtas nesadzirdētas un atstātas vienas ar savu diagnozi. Jaunākais pētījums (Kvåle et al., 2025) parāda, ka sāpju vadības kursi palīdz pacientēm no pasīvas novērotājas kļūt par aktīvu dalībnieci savas veselības aprūpē. Tomēr tas arī atklāj nopietnus trūkumus veselības aprūpes sistēmā.
Kā sāpju vadības kursi palīdz?
Praktiski rīki ikdienai
- Elpošanas vingrinājumi un muskuļu relaksācija palīdz mazināt sāpju intensitāti,
- TENS aparāti sniedz neatkarības sajūtu,
- Fiziskās aktivitātes un iegurņa muskulatūras treniņi dod lielāku kontroli pār ķermeni.
Sievietes atzina, ka kursi sniedza drošības sajūtu un vairāk zināšanu, kas palīdzēja mazināt bailes no sāpēm.
Zināšanas par slimību
Dalībnieces uzsvēra, ka saprotami izskaidrota informācija bija daudz vērtīgāka par sarežģītu medicīnisko terminoloģiju.
“Es saņēmu vairāk atbilžu un labāk sapratu, kas notiek manā ķermenī,” – dalījās viena no pētījuma dalībniecēm.
Sistēmas izaicinājumi
Vāja pēcaprūpe
Daudzas sievietes norādīja, ka pēc diagnozes saņemšanas palika vienas bez skaidra plāna ko darīt tālāk.
“Pēc operācijas vienkārši nosūtīja mājās… un es nesapratu, kas tālāk,” – atzina kāda paciente.
Sarežģīta piekļuve speciālistiem
- Ilgs gaidīšanas laiks un sarežģītas nosūtījumu procedūras,
- grūti atrast fizioterapeitus ar zināšanām par iegurņa veselību,
- nepietiekama informācija par nefarmakoloģiskām ārstēšanas metodēm.
Nepietiekama sabiedrības informētība
Dalībnieces uzsvēra, ka zināšanas par endometriozi trūkst ne tikai pacientēm, bet arī mediķiem un sabiedrībā kopumā.
“Plašākai sabiedrībai būtu jāzin, kā endometrioze ietekmē sievietes – sākot no skolotājiem līdz treneriem,” – ierosināja dalībniece.
Ko tas nozīmē pacientēm?
- Endometriozes sāpju vadības kursi uzlabo dzīves kvalitāti un pašaprūpes prasmes,
- sievietes vēlas agrīnu, nepārtrauktu un saprotamu informāciju jau no diagnozes uzstādīšanas brīža,
- veselības aprūpes sistēmai jānodrošina labāka koordinācija un speciālistu pieejamība,
- sabiedrībai nepieciešama plašāka izglītošana par endometriozi.
Līdzības ar situāciju Latvijā
Veicot jaunākās zinātniskās literatūras analīzi un balstoties uz šo pētījumu, redzam, ka daudzas problēmas ir līdzīgas arī Latvijā:
- ilgstoši diagnostikas gaidīšanas laiki,
- nepietiekama koordinācija starp speciālistiem,
- ierobežota piekļuve fizioterapijai un psiholoģiskam atbalstam,
- sabiedrības un darba devēju neizpratne par slimības ietekmi uz sievietes dzīvi.
Latvijas pacientu pieredze bieži vien atspoguļo pētījumā minētās sajūtas – neskaidrību, vientulību pēc diagnozes uzstadīšanas un grūtības saņemt multidisciplināru atbalstu.
Aicinājums uz diskusiju par uzlabojumiem
Lai mazinātu šo plaisu starp pacientu vajadzībām un veselības aprūpes sistēmas iespējām, būtu vērtīgi sākt diskusiju par konkrētiem pasākumiem:
- agrīnas diagnostikas veicināšanu, ieviešot mērķtiecīgākus izmeklējumus ģimenes ārstu praksēs,
- multidisciplināru aprūpes centru izveidi, kurā pieejams ginekologs, fizioterapeits, psihologs un sāpju speciālists,
- plašāku sabiedrības informēšanas kampaņu, lai mazinātu aizspriedumus un palielinātu izpratni,
- valsts apmaksātu rehabilitācijas programmu, kas ietver sāpju vadības kursus, fizioterapeita nodarbības un psiholoģisku atbalstu.
Secinājums
Endometrioze būtiski ietekmē sievietes fizisko un emocionālo labsajūtu un dzīves kvalitāti. Pētījums rāda, ka multidisciplināri sāpju vadības kursi dod sievietēm praktiskus instrumentus un zināšanas, lai labāk sadzīvotu ar slimību. Redzot līdzības ar situāciju Latvijā, ir skaidrs, ka nepieciešams sākt plašu diskusiju par aprūpes uzlabošanu, lai katrai pacientei būtu pieejams savlaicīgs, koordinēts un empātisks atbalsts.
