Endometrioze ir viena no sarežģītākajām ginekoloģiskajām slimībām – tā skar apmēram 10% sieviešu reproduktīvajā vecumā un bieži izraisa stipras sāpes, neauglību un emocionālu izsīkumu. Jaunākie dati no Šveices endometriozes datubāzes (Imboden et al., 2025) liecina, ka pacientēm dominē ļoti augsti sāpju līmeņi (vidēji 8 no 10 pēc VAS skalas), un bieži sastopama vairāku endometriozes veidu kombinācija.
Kā ārsts ginekologs es redzu, ka šie dati apstiprina – endometriozes ārstēšanai nav viena universāla risinājuma. Tā prasa individuālu, multimodālu pieeju, kas apvieno medicīnisku, ķirurģisku un psihosociālu atbalstu.
Galvenie simptomi un sāpju profils
Dysmenoreja – dominējošais simptoms
- 89,5% sieviešu ziņoja par ļoti stiprām menstruāciju sāpēm (vidējais VAS = 8/10).
- Šis rādītājs ir klīniski nozīmīgs – tik augsti sāpju līmeņi būtiski ierobežo ikdienas dzīvi un ir indikācija agresīvākai ārstēšanai.
Citi simptomi
- Hroniskas iegurņa sāpes – bieži klātesošas ārpus cikla,
- dispareunija (sāpes dzimumakta laikā un pēc tā) – vidēji 4/10,
- dyschezia (sāpes vēdera izejas laikā) – zemākas intensitātes, bet ļoti traucējošas,
- dysuria (sāpes urinācijas laikā) – retāk, bet saistītas ar dziļi infiltrējošu endometriozi.
Šī simptomu mozaīka apstiprina, ka endometrioze nav vienveidīga slimība, un katrai pacientei jāpielāgo ārstēšanas plāns.
Endometriozes veidi un diagnostika
Pētījumā konstatēts:
- peritoneālā endometrioze – 54,8%,
- adenomioze – 51,5%,
- dziļi infiltrējoša endometrioze (DIE) – 32,3%,
- ovariālas cistas (endometriomas) – 24,2%.
46,2% pacientei bija vairāku tipu kombinācija – visbiežāk peritoneālā endometrioze ar adenomiozi.
Kā ginekologs uzsveru: diagnostikas izaicinājums ir tas, ka slimības forma ne vienmēr korelē ar simptomiem. Paciente ar nelielām peritoneālām perēkļiem var ciest no nepanesamām sāpēm, bet cita – ar plašu DIE – var būt gandrīz bez simptomiem.
Multimodālā ārstēšana: ko nozīmē praksē?
-
Hormonālā terapija – pamatā vairumā gadījumu
- Ieteikta 60,6% pacientu.
- Mērķis – nomākt menstruālo ciklu un tādējādi arī perēkļu aktivitāti.
- Lietojam kombinētās kontracepcijas tabletes, gestagēnus, dažkārt GnRH agonistus.
- Klīniskā piezīme: jaunākā tendence – izvēlēties terapijas ar mazāku blakusefektu slodzi, īpaši jaunām sievietēm, kas vēlas saglabāt fertilitāti.
-
Medikamentozā sāpju terapija
- Ieteikta 57% pacientu.
- Parasti tiek lietoti nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSAID) un dažkārt opioīdi īstermiņa lietošanai.
- Pacientes ar hronisku iegurņa sāpju sindromu bieži tiek virzītas uz multimodālām sāpju klīnikām.
-
Ķirurģija
- Ieteikta 34,4% pacientu.
- Īpaši pacientēm ar dziļi infiltrējošu vai ovariālu endometriozi.
- Ķirurģiska taktika joprojām ir diskutabla – tā var dot atvieglojumu, bet recidīvu risks saglabājas augsts.
- Klīniskā piezīme: operācija jāapsver, ja sāpes saglabājas neskatoties uz medikamentozu terapiju vai ir apdraudēta fertilitāte.
-
Papildterapijas un multimodāla aprūpe
- 23,5% pacientu ieteiktas papildterapijas: fizioterapija, TENS, akupunktūra, psiholoģisks atbalsts.
- 5,6% – multimodālas sāpju vadības programmas.
- Klīniskā piezīme: praksē redzu, ka vislabākos rezultātus sniedz kombinācija – medicīniskā terapija kopā ar fizioterapiju un psiholoģisko atbalstu.
Ārsta redzējums
- Endometrioze ir multifaktoriāla slimība, tāpēc ārstēšana jāpielāgo individuāli.
- Nav vienas universālas receptes – bieži jāapvieno vairākas metodes.
- Ārstam būtiski:
- kopā ar pacienti definēt ārstēšanas mērķi (sāpju mazināšana, fertilitātes saglabāšana, dzīves kvalitātes uzlabošana),
- nodrošināt multidisciplināru komandu – ginekologs, algologs, fizioterapeits, psihologs, dietologs,
- regulāri pārskatīt terapijas efektivitāti un pielāgot to.
Ļoti stipras menstruāciju sāpes, kas atkārtojas katru ciklu un traucē ikdienu, bieži ir saistītas ar endometriozi. Ja sāpes ir 7–10 no 10, īpaši kopā ar muguras sāpēm, slikumu vai vājumu, ieteicama konsultācija ar speciālistu.
Jā. Hroniskas iegurņa sāpes ārpus cikla ir viens no biežākajiem endometriozes simptomiem, īpaši, ja ir adenomioze vai dziļi infiltrējoša endometrioze.
Sāpes dzimumakta laikā vai pēc tā bieži rodas, ja endometriozes perēkļi atrodas starp maksti un taisno zarnu vai iegurņa saaugumos. Šis simptoms ir ļoti bieži un nav “normāls”.
Saistīts izmeklējums: dziļo iegurņa struktūru USG → Ginekoloģiskā ultrasonogrāfija
Nē. USG palīdz atklāt endometriomas un adenomiozi, bet nelielus perēkļus bieži neredz. Diagnoze balstās uz simptomiem, klīnisko izvērtējumu un dažos gadījumos laparoskopiju.
Tāpēc, ka endometrioze ir multifaktoriāla slimība. Neliels perēklis var radīt nepanesamas sāpes, bet plaša DIE forma var noritēt gandrīz bez simptomiem. Sāpju intensitāte atspoguļo perēkļu aktivitāti, nervu iesaisti un iekaisuma līmeni, nevis slimības “izmēru”.
Hormonālā terapija ir pamatmetode sāpju mazināšanai, jo tā nomāc ciklu un perēkļu aktivitāti. Tā nenomāc fertilitāti ilgtermiņā – tieši otrādi, tā palīdz stabilizēt slimības gaitu. Terapijas veids tiek izvēlēts individuāli.
Saistīts pakalpojums: → Ginekologa konsultācija
Operācija tiek apsvērta, ja:
-
sāpes saglabājas neskatoties uz terapiju,
-
ir aizdomas par dziļi infiltrējošu endometriozi,
-
ir endometriomas,
-
tiek plānota grūtniecība un perēkļi to var traucēt.
Operatīvo taktiku nosaka ginekologs pēc izmeklējumiem.
Jā. Pētījumi un klīniskā prakse rāda, ka vislabākie rezultāti ir tad, ja hormonālā vai ķirurģiskā ārstēšana tiek kombinēta ar fizioterapiju, TENS, psiholoģisku atbalstu un dzīvesveida korekcijām. Šī pieeja palīdz mazināt sāpju ciklu un uzlabot dzīves kvalitāti.
Nē. Daudzām sievietēm ar endometriozi ir pilnīgi normāla fertilitāte. Riska pakāpe ir atkarīga no slimības veida, lokalizācijas un iekaisuma pakāpes. Savlaicīga ārstēšana palīdz uzlabot šos rādītājus.
Tas ir biežāk nekā domājam. Sāpes 8 no 10, nogurums, miega traucējumi un stress ir tipiski endometriozes pavadošie simptomi. Multimodālā aprūpe (ārsts, fizioterapija, psihologs) palīdz mazināt emocionālo slodzi un atgriezt kontroli pār savu pašsajūtu.
